Elpošanas sistēma

Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido organisma fizioloģiskās funkcijas. Elpošana ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa transportēšanu uz šūnām un tā izmantošanu šūnās. Skābeklis nepieciešams enerģijas atbrīvošanai šūnās.
 
Elpošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem un organismā elpo ikviena šūna. Elpošana nodrošina gāzu apmaiņā starp atmosfēras gaisu un organismu un tai var izdalīt trīs fāzes:
 
1. fāze - ārējā elpošana. Tā notiek plaušās un sastāv no 2 procesiem - no atmosfēras gaisa ieplūšanas plaušu alveolā un gāzu apmaiņas starp alveolu gaisu un venozajām asinīm. 
2. fāze - gāzu transports no plaušām uz audiem un no audiem uz plaušām. 
3. fāze - gāzu apmaiņa starp audiem un arteriālajām asinīm un oksidācijas procesi audos. 
 
Gaisa apmaiņu starp atmosfēru un plaušu alveolām apzīmē ar plaušu ventilāciju un to nosaka elpošanas kustības. Elpošanas kustības, kuras nodrošina ritmisku plaušu ventilāciju, uztur elpošanas centri. Šie centri arī izmaina un regulē elpošanas kustības atbilstoši organisma vajadzībām.
 
Apakšnodaļās piedāvājam detalizēti iepazīties ar elpošanas sistēmas anatomiju, fizioloģiju un elpošanas regulācijas mehāmismiem. 

 

Elpošanas sistēma un gaiss

Gaiss līdzās ūdenim un gaismai ir viens no cilvēka dzīvības pamatnosacījumiem. Gaiss ir dabiska vide, ārpus kuras cilvēka organisma darbība nav iespējama. Bez barības cilvēks var nodzīvot ilgāk par mēnesi, bet bez gaisa organisma dzīvības norises ilgst tikai dažas minūtes.
 
Gaiss ir diezgan sarežģīts gāzu kopums, kura raksturošanā būtiski parametri ir šādas gaisa īpašības: temperatūra, spiediens, blīvums, mitrums, cieto daļiņu un mikroorganismu sastāvs. Normāla atmosfēras gaisa sastāvā ir 78,1% slāpekļa, 20,9% skābekļa un 0,9% argona, un vēl tajā ir oglekļa dioksīds, neons, hēlijs, metāns, kriptons, ūdeņradis, slāpekļa oksīdi, oglekļa monoksīds, ksenons, ozons, slāpekļa oksīds, sēra dioksīds, amonjaks u. c.
Ap zemi esošais gaiss veido zemes atmosfēru, un to zemes tuvumā notur gravitācijas spēks. Atmosfērā vidēji ap 3% veido arī ūdens tvaiks. Absorbējot daļu saules radiācijas un izlīdzinot dienas un nakts temperatūras starpību atmosfēra sargā zemes dzīvību. Tā kalpo arī par organismiem nepieciešamo gāzu — skābekļa un ogļskābās gāzes — piegādātāju un par svarīgu ūdens cikla vides daļu. Atmosfēras vidējā temperatūra pie Zemes virsmas ir 14 °C. Kopējā atmosfēras masa ir ap 5 148 triljoni tonnu.
 
Gaiss satur skābekli. Skābeklis nepieciešams organismam oksidēšanās procesos, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. Skābekļa daudzumam gaisā jābūt vismaz 16%. Skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas un garšas. Tas slikti šķīst ūdenī, nedeg, taču tas uztur degšanu un reaģē ar degošo vielu (oksidēšanās). Skābeklis ir ļoti reaģētspējīga viela. Skābeklis ir visizplatītākais ķīmiskais elements. Tā ķīmiskā formula ir O2. Skābeklis ietilpst gandrīz visu to vielu sastāvā, kuras atrodas ap mums (piemēram, ūdens H2O, smiltis SiO2,u. c.).
 
Dienā augi fotosintēzes procesā ražo to augšanai nepieciešamo enerģiju. Auga zaļās daļas uztver saules gaismu, ūdeni un ogļskābo gāzi, lai veidotu jaunas šūnas, un izdala skābekli. Tā skābeklis nepārtraukti nonāk gaisā. Latvijas teritoriju klāj 3354 tūkstoši ha meža (2010. gada dati). Tas ir 52% no visas mūsu valsts platības. Latvijas meži ik gadu savāc ap 25 miljonus tonnu ogļskābās gāzes no atmosfēras. Tas ir ap 10 tonnu uz 1 iedzīvotāju! Latvijas meži ik gadu saražo 18 miljonus tonnu skābekļa. Ar to pietiek 30 miljoniem cilvēku elpošanai!
 
Augi ne vien ražo skābekli, bet arī attīra gaisu. Gada laikā 1 ha meža spēj attīrīt 18 milj. m3 gaisa, uztverot 30 - 35 t (skuju koki) līdz 50-70 t (lapu koki) putekļu un kaitīgo vielu. Putekļu uztvert spēja īpaši izteikta ir liepām, ozoliem un skuju kokiem. Pieņemot, ka gaisa putekļainība pilsētā ir 100%, tad piepilsētas mežos tā ir 5%, bet attālākos mežos putekļu praktiski nav.
 
Debess izplatījums ir melns. Pateicoties gaisam, debesis mēs redzam skaisti zilas, jo gaisa gāzu molekulas izkliedē zilas krāsas gaismu vairāk nekā citu krāsu gaismu.
0

 . Salidzini.lv logotips