Skābekļa terapija

Elpošanas sistēmas galvenais uzdevums ir gāzu maiņa – organisma apgādāšana ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšana. Ja sistēma netiek ar šo uzdevumu galā, arteriālajās asinīs novērojams pazemināts skābekļa daudzums – hipoksēmija. Daļā gadījumu vienlaikus tiek novērots arī paaugstināts ogļskābās gāzes daudzums – hiperkapnija. Skābekļa trūkuma gadījumā visu orgānu funkcijas pasliktinās, cilvēks jūtas noguris, un palielinās risks saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām. Bez tam skābekļa trūkuma gadījumā samazinās cilvēka spēja kustēties, kas savukārt noved pie mazkustīguma izraisītām slimībām. Ja cilvēks cieš no hipoksēmijas, pašsajūtu iespējams uzlabot, ja ieelpo vairāk skābekļa nekā gaisā esošo.

Skābekļa terapija ir ieelpotā gaisa bagātināšana ar skābekli no medicīniskas ierīces (visbiežāk - skābekļa koncentrators vai balons), kas ieelpā nodrošina augstāku skābekļa koncentrāciju, kāda tā ir atmosfēras gaisā (21%). Skābekļa terapija tiek izmantota gan slimnīcās, gan mājas apstākļos. Medicīnā visbiežāk tiek lietots termins – ilgstoša skābekļa terapija, kas nozīmē regulāru un praktiski gandrīz nepārtrauktu skābekļa ieelpošanu. Ilgstoša skābekļa terapija tiek izmantota hipoksēmijas ārstēšanai. Elpas trūkums ir viens no galvenajiem hipoksēmijas simptomiem.

Visiem pacientiem, kuriem novēro elpošanas nepietiekamības (hipoksēmijas) pazīmes vai simptomus, ieelpotā gaisa bagātināšana ar skābekli ir galvenā simptomātiskā rīcība, kas jāveic pēc iespējas ātrāk. Skābekļa terapija ir pasaulē plaši lietota ārstēšanas metode un tās mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, slodzes toleranci, kā arī samazināt saslimstību un mirstību pacientiem ar hipoksēmiju. Skābekļa terapija nenozīmē tikai to, ka tiek veicinātas elpošanas funkcijas un palielinās cilvēka enerģija. Tā nodrošina arī to, ka organisms kopumā un visi orgāni funkcionē labāk un optimālāk tiek galā ar saviem uzdevumiem.

Hroniska obstuktīva plaušu saslimšana (HOPS) nozīmē to, ka hroniskas infekcijas rezultātā elpceļi visu laiku ir sašaurināti. Šādas saslimšanas gadījumā pietiekama gaisa iekļūšana alveolās caur bronhiem ir apgrūtināta, cilvēkiem ātri vien sāk trūkt elpas un var iestāties skābekļa trūkums. Ar laiku var rasties arī alveolu sieniņu bojājumi, līdz ar ko sīkie plaušu pūslīši palielinās un gāzu apmaiņas funkcijas pasliktinās. HOPS slimniekiem skābekļa terapija ir ārstēšanas metode ar pierādītu efektivitāti un tās galvenais ieguvums ir dzīves ilguma pagarināšana. Citi skābekļa terapijas rezultāti ir palielinātā eritrocītu skaita samazināšanās un neirofizioloģisko funkciju uzlabošanās, elpas trūkuma samazināšanās un dzīves kvalitātes uzlabošanās. Skābekļa terapija tiek veikta tik ilgi, kamēr pietiekamu skābekļa apgādi var panākt ar atmosfēras gaisu.

Skābekļa terapijas nozīmēšana ir ārsta kompetencē. Skābekļa terapiju visbiežāk nozīmē pulmonologi, kas specializējas skābekļa terapijas nepieciešamības izvērtēšanā. Pulmonologi izvērtē skābekļa terapijas nepieciešamību un nosaka nepieciešamo skābekļa koncentrāciju (%), skābekļa plūsmu (litri minūtē) un pielietošanas ilgumu (stundas diennaktī). Skābekļa terapiju nedrīkst pielietot bez ārsta ziņas, jo daļai pacientu (kam ar hipoksēmiju vienlaikus novēro arī hiperkapniju) skābekļa terapija var kaitēt!

Pilns pieagušo pulmonologu saraksts pieejams šeit

Pilns bērnu pulmonologu saraksts pieejams šeit.

Svarīgs skābekļa terapijas efektivitātes priekšnosacījums ir smēķēšanas pārtraukšana. Visās skābekļa terapijas vadlīnijās smēķēšanas pārtraukšana ir norādīta kā obligāta. Ir pierādīts, ka, turpinot smēķēt, skābekļa terapijas efektivitāte (gan dzīvildzes pagarināšanās, gan slodzes tolerances un dzīves kvalitātes uzlabošanās) būtiski samazinās. Svarīgs arī ugunsdrošības aspekts. Skābekļa terapija un vienlaikus smēķēšana ir saistīta ar ļoti, ļoti reālu ugunsgrēka un sejas apdegumu risku!


0

 . Salidzini.lv logotips