Bronhīts

4. novembris, 2016 pl. 10:22

Bronhīts (latīņu: Bronchitis) ir bronhu gļotādas iekaisums, kam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās. Visvairāk ar bronhītu slimo mitrā un aukstā laikā, un tas bieži pievienojas citām elpceļu slimībām – rinītam, faringītam, laringītam, traheītam utt. Rudens un ziemas mēnešos paasinās vīrusu infekciju saslimšanas, kuras skar elpceļus un visbiežāk izpaužas ar iesnām un klepu. Neizārstētas tās var kļūt par iemeslu bronhītam. Bronhīts var būt akūts un hronisks.

Biežākie akūta bronhīta izsaucēji ir vīrusi un tas var rasties kā sekas kādai vīrusu infekcijai augšējos elpošanas ceļos (gripa, adenovīrusu infekcija u.c.), ar ko organisms nav ticis galā. Parasti slimība sākas pēc saaukstēšanās. Bez tam akūts bronhīts var rasties pēc kodīgu gāzu vai putekļu ieelpošanas vai būt pavadslimība garajam klepum, masalām, difterijai u.c. Slimības attīstību sekmē aktīva vai pasīva smēķēšana un nelabvēlīgs klimats – mitrums un bieža laika apstākļu maiņa.

Ar hronisku bronhītu visbiežāk slimo pieaugušie un veci cilvēki. Hroniskais bronhīts var izveidoties no neizārstēta akūta bronhīta. Hroniskā bronhīta cēlonis var būt arī aptaukošanās un krūškurvja deformācija, jo tad ir traucēta plaušu ventilācija. Pieaugušajiem bronhītu par hronisku uzskata, ja bronhīta simptomi (piem. klepus) pieturas vismaz trīs mēnešus un atkārtojas vismaz divus gadus pēc kārtas. Pieaugušajiem par galveno hroniska bronhīta cēloni uzskata smēķēšanu. Kā veicinoši faktori tiek minēti arī klimatiskie apstākļi, piesārņots gaiss, uzturēšanās aukstās un mitrās telpās. Bērniem hronisku bronhītu nosaka savādāk. Ja bērniem bērnudārza vecumā gada laikā bronhīts atkārtojas daudzkārt (pat 8-12 reizes), to uzreiz neuzskata par hronisku bronhītu, jo tas var būt saistīts ar bērna imunitātes veidošanos. Ja bronhīts atkārtojas vēl biežāk, jāpārbauda, vai tā nav cita slimība (piem. astma).

Bronhīta simptomi

Akūta bronhīta pamatsimptoms ir klepus, bet slimība sākas ar vispārīgiem simptomiem: sagurums, svīšana, paaugstināta temperatūra, dedzinoša sajūta vai spiediena sajūta aiz krūšu kaula, galvassāpes, iesnas. Sākumā klepus parasti ir sauss, kairinošs, pēc pāris dienām klepus ir ar krēpām, kas ir gļotaini strutainas, dzelteni zaļganā krāsā. Temperatūra var būt normāla vai paaugstināta — līdz 38°. Akūts bronhīts ilgst 7 — 14 dienas. Rūpīgi un laikus ārstēts, tas beidzas ar pilnīgu izveseļošanos.

Arī hroniska bronhīta pamatsimptoms ir klepus, parasti ar krēpām, vairāk izteikts rītos. Krēpas biezas, gļotaini strutainas. Klepu pastiprina aukstums un mitrums, kā arī putekļaina gaisa ieelpošana un klepojot var parādīties sāpes krūšu, vēdera muskuļos. Ja klepus biežs, mēnešiem ilgi, pacients var sūdzēties par nogurumu, pazeminās darbaspējas.Paaugstināta temperatūra ir hroniska bronhīta paasinājuma gadījumos. Ilgstošas slimības gadījumā pie fiziskas slodzes var parādīties elpas trūkums (aizdusa), vai pat sausi un svilpjoši trokšņi plaušās. Neārstētam bronhītam var būt nopietnas komplikācijas: pneimoskleroze, plaušu emfizēma, bronhektāzes. Bez tam hroniskais bronhīts veicina plaušu karsoņa un bronhiālās astmas rašanos. Ja ir bieži hroniska bronhīta paasinājumi, novājinās organisms, tiek apgrūtināts sirds darbs, var attīstīties hroniska plaušu – sirds nepietiekamība.

Bronhīta ārstēšana

Akūta bronhīta sākuma stadijā, ja klepus ir mokošs, tiek lietoti pretklepus līdzekļi, vēlāk – līdzekļi, kas veicina atklepošanu. Zīdaiņiem šos līdzekļus nav ieteicams dot, jo šajā vecumā bērniem vēl nav atklepošanas refleksa. Ieteicams lietot palielinātu šķidruma daudzumu, jo tas palīdz šķidrināt krēpas un tās var vieglāk atklepot.

Antibakteriālus līdzekļus ārsts nozīmē, ja pievienojas bakteriāla infekcija un ir strutainas krēpas. Temperatūru, ja tā nav augstāka par 38,5 °C, neiesaka pazemināt, ja vien tā nav grūti panesama vai kādu blakusslimību dēļ. Ja temperatūra nav paaugstināta, var veikt sildošas procedūras – par pielietot bankas, sinepju vai piparu plāksterus utt. Zīdaiņiem bankas, sinepju vai piparu plāksterus nav ieteicams lietot, jo tie var pārāk kairināt ādu. Var lietot sviedrējošas zāļu tējas - liepu ziedu, piparmētru, meža aveņu un citas. Visus šos līdzekļus izvēlas ārstējošais ārsts, ņemot vērā slimnieka stāvokli.

Hroniska bronhīta ārstēšanai izmanto atklepošanu veicinošus medikamentus un, ja ir strutainas krēpas, ārsts nozīmē medikamentus ar antibakteriālu iedarbību. Jālieto pietiekams šķidruma daudzums. Jānodrošina, lai būtu pēc iespējas labāka bronhu drenāža. Jāapgūst elpošanas vingrinājumi, jāatrod pozas, kurās krēpas izdalās ar pēc iespējas mazāku piepūli. Ir ieteicamas dažādas fizioprocedūras. Ja pacients smēķē, jāpārrunā tālākā ārstēšanas taktika.

Viens no efektīvākajiem bronhīta ārstēšanas veidiem ir inhalāciju terapija. Vairāk par inhalācijām lasiet šeit:

Gan akūta, gan hroniska bronhīta slimniekiem uzturā pastiprināti jālieto produkti, kas satur C vitamīnu. Katru dienu jāizdara elpošanas vingrinājumi, it īpaši trenējot izelpu, t.i., nodarbinot izelpas muskuļus. Jācenšas vairākas reizes dienā 2 — 3 minūtes lēni un dziļi elpot. Nedrīkst smēķēt.

Bronhīta profilakse

Regulāri jāvēdina telpas. Uzturam jābūt vitamīniem bagātam, sabalansētam. Jānovērš visi kaitīgie faktori, kas var radīt bronhītu. Svarīga nozīme ir organisma norūdīšanai.