Iesnas ir viens no
galvenajiem deguna gļotādas iekaisuma simptomiem. Deguna gļotāda ir
organisma robežbarjera ar apkārtējo vidi, kuras uzdevums ir
pasargāt organismu no saslimšanas. Deguna dobums un blakusdobumi ir
klāti ar gļotādu un vesela gļotāda katru dienu izdala apmēram 1000
ml sekrēta. Sekrēts no deguna blakusdobumiem nonāk deguna dobumā un
tad tiek virzīts uz rīkli, kur tiek norīts. Šo pārvietošanos
nodrošina gļotādas epitēlija skropstiņas. Sekrēta veidošanās un ir
veids, kā organisms cīnās ar slimības izraisītājiem.
Klepus ir
viens no cilvēka organisma aizsargmehānismiem. Klepus ir dabisks
veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Klepus ir
reflektors akts, kuru izraisa elpceļu kairinājums. Elpceļos ir
vietas, kuras ļoti jutīgas pret kairinājumu. Tās atrodas rīkles
mugurējā sienā, balsenē, trahejas dalīšanas vietā un bronhos. Kad
elpceļi tiek kairināti, signāls nonāk klepus centrā, kas atrodas
galvas smadzenēs. Tādējādi klepojot elpceļi tiek attīrīti no
mehāniskiem šķēršļiem (gļotām, putekļiem, ziedputekšņiem,
baktērijām, elpceļos iekļuvušām ēdiena daļām un tml.), kas traucē
gaisa plūsmai. Tāpēc klepu nevajag apspiest, bet ar dažādiem
līdzekļiem jāpanāk vieglāku atklepošanu. Lai klepus beigtos,
jāpārtrauc kaitīgo faktoru iedarbība uz elpceļiem un jāārstē šo
faktoru radītais iekaisums.
Krēpas ir patoloģisks
trahobronhiāls sekrēts, kas izdalās no plaušām un augšējiem
elpošanas ceļiem caur elpošanas traktu (bronhiem, traheju,
balseni).
Veselam cilvēkam krēpas neizdalās. Krēpas
pamatā veidojas iekaisuma gadījumos, baltajiem asinsķermenīšiem
(leikocītiem) cīnoties ar infekcijas ierosinātājiem. Krēpas
veidojas no bronhu gļotādas sekrēta, kā arī no atmirušām bronhu
epitēlija šūnām, leikocītiem, mikroorganismiem un putekļiem.
Kakla sāpes
ir vienas no visbiežāk sastopamajām sūdzībām - kā saaukstēšanās un
gripas gadījumos, tā pie nopietnākām saslimšanām. Kakls ir viena no
galvenajām elpceļu daļām, kas ir atbildīga par dzīvībai svarīgām
funkcijām, un kas nodrošina gaisa plūsmu uz plaušām un atpakaļ.
Gaisa plūsma, ejot caur kaklu un saskaroties ar gļotādu, tiek
samitrināta un uzsildīta, kā arī notiek attīrīšana no gaisa
daļiņām, t.sk. no slimību izraisošiem mikroorganismiem un
alergēniem. Vairāki nelabvēlīgi faktori var viegli izjaukt kakla
gļotādas funkcionālo aktivitāti un mitruma līmeni, tādējādi bojājot
to.
Paaugstināta
ķermeņa temperatūra ir tad, ja tā par 1 grādu pārsniedz normālo -
36,6°C. Par paaugstinātu ir uzskatāma temperatūra virs 37,8°C.
Augstākā temperatūras robeža ir 43°C. Paaugstināta ķermeņa
temperatūra pati par sevi nav slimība, bet parasti tā ir vīrusu vai
bakteriālas infekcijas pazīme. Tā ir dabīga organisma atbilde, kas
norāda, ka imūnās aizsardzības sistēma pozitīvi reaģē uz vīrusu vai
baktēriju iekļūšanu, aktivizējas cīņai ar mikroorganismiem,
mobilizējot aizsargšūnas – leikocītus.