Ultraskaņas inhalators

Ultraskaņas inhalatoru darbība ir balstīta uz ultraskaņas īpašību pārveidot šķidru ārstniecības vielu smalki dispersīvā aerosolā.
 
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža. Fizikā tiek uzskatīts, ka ultraskaņas zemākais raksturojošais lielums ir 2 MHz un skaņu virs 2 MHz cilvēka vidusauss nespēj uztvert. Mūsdienās pastāv liels skaits ultraskaņas pielietošanas veidu – it īpaši dažāda veida medicīnas ierīcēs, t.sk. inhalatoros. Ultraskaņas inhalatoros tiek izmantota ultraskaņa ar 2,5 MHz frekveci un tā rada mehāniska spiediena viļņus un siltumu.
 
Ultraskaņas inhalators tika izgudrots 1964.gadā. Ultraskaņas inhalatora darbības pamatā ir elektronisks oscilators, kas ģenerē augstas frekvences ultraskaņas vilņus, kas savukārt rada pjezoelektriska elementa mehānisku vibrāciju. Ultraskaņas inhalatoros parasti starp šo vibrējošo elementu un ārstnieciskās vielas rezervuāru atrodas ar ūdeni piepildīta kamera un tā pārnes vibrāciju no vibratora uz ārstniecisko vielu. Augstas frekvences vibrācija šķeļ ārstniecisko vielu un rada smalki dispersīvu aerosolu.
 
Ultraskaņas inhalatoru priekšrocības ir: kompakts izmērs, mazs svars, un klusāka darbība, kā kompresijas inhalatoriem. Ultraskaņas inhalatoru trūkumi ir: augstāka cena kā kompresijas inhalatoriem, trauslums un ultraskaņas spēja sagraut atsevišķas ārstnieciskās vielas. Ultraskaņas inhalatori ir piemēroti tikai šķīdumu inhalācijām, bet ne suspensijām (Piemēram – šis inhalators nav piemērots Pulmicort inhalācijām). Ar ultraskaņas inhalatoriem nedrīkst veikt arī antibiotiku, mukolītiķu, fermentu un hormonu inhalācijas, jo ultraskaņas iedarbībā šie medikamenti iet bojā.


 

0

 . Salidzini.lv logotips